Śrī Godruma-candra-bhajanopadeśaḥ

Śrī Śrī Godruma-candra-bhajanopadeśaḥ
श्रीगोद्रुमचन्द्रभजनोपदेशः

Śrīla Bhaktivinoda Ṭhākura
(श्रील भक्तिविनोद ठाकुर)

———————————-

yadi te hari-pāda-saroja-sudhā
rasa-pāna-paraṁ hṛdayaṁ satatam 
parihṛtya gṛhaṁ kali-bhāva-mayaṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (1) 

यदि ते हरिपादसरोजसुधा-
रसपानपरं हृदयं सततम् ।

परिहत्य गृहं कलिभावमयं
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १ ॥

यदि (यदि) ते (तुम्हारा) हरि-पाद-सरोज (हरिपादपद्मोंकी) सुधा (सुधाके) 
रसपानपरं (रसका पान करनेके लिये) हृदयं (मन) सततम् (निरन्तर) 
परिहृत्य (त्यागकर) गृहं (घरको) कलिभावमयं (कलिभावमय) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १ ॥

If your heart is eager to be perpetually absorbed in drinking the ambrosial rasa of Śrī Hari’s lotus feet, then abandon that home which is filled with the nature of Kali [worldly attachments], and perform bhajana of [Śrī Gauracandra] the moon of Godruma’s forest bowers.

हे सखे ! यदि तुम्हारा मन हरिपादपद्मोंकी सुधाके रसका पान करनेके लिये निरन्तर तत्पर है, तब तो कलिभावमय अपने गृहको त्यागकर गोद्रुमद्वीपके निकुञ्जोंके काननके  चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो।।१।।

———————————-

dhana-yauvana-jīvana-rājya-sukhaṁ 
na hi nityam anukṣaṇa-nāśa-param 
tyaja grāmya-kathā-sakalaṁ viphalaṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (2) 

धन-यौवन-जीवन-राज्य-सुखं 
न हि नित्यमनुक्षणनाशपरम्। 
त्यज ग्राम्यकथासकलं विफलं 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ २॥

dhana-wealth; yauvana-youth; jīvana-life; rājya-royal; sukham-happiness; 
na-not; hi– certainly; nityam-eternal, permanent; anukşaņa -every moment; nāśa-destruction; param– prone;
tyaja-give up, renounce (imperative); grāmya-village; kathā-talk; sakalam-all; viphalam-useless, fruitless; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja– bowers; vidhum-moon.

धन यौवन-जीवन-राज्य-सुखं (धन, यौवन, जीवन एवं राज्यसुख) 
(नहीं) हि (निश्चित) नित्यम् (नित्य) अनुक्षण (प्रतिक्षण) नाशपरम् (नाशवान) 
त्यज (त्यागकर) ग्राम्यकथा (ग्राम्यकथा) सकलं (समस्तको) विफलं (निष्फलको) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन- कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ २ ॥

Wealth, youth, duration of life, royal happiness – none are permanent, as they are prone to destruction at every moment. Give up all chit-chat, which bears no fruit, and perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers. 

धन, यौवन, जीवन एवं राज्यसुख नित्य नहीं है, अपितु प्रतिक्षण नाशवान है। अतः निष्फल समस्त ग्राम्य कथाओंको परित्यागकर गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ।।२।।

———————————-

ramaṇī-jana-saṅga-sukhaṁ ca sakhe 
carame bhayadaṁ puruṣārtha-haram 
hari-nāma-sudhā-rasa-matta-matir 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (3) 

रमणीजनसङ्गसुखं च सखे ! 
चरमे भयदं पुरुषार्थहरम्। 
हरिनाम-सुधारस-मत्तमति- 
र्भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ ३॥

ramanī-jana-women; sanga-company; sukham-happiness, pleasure; ca-and sakhe-O friend
carame-ultimately; bhayadam-frightening, dreadful; puruşa-artha-human goal; haram– steal;
hari-nāma-Śrī Hari’s names; sudhā-nectar; rasa-liquid mellows; matta-intoxicated; matih-mind; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

रमणीजन (रमणीजन) सङ्ग-सुखं (सङ्गसेउत्पन्न सुख) (और) सखे (हे मित्र!) 
चरमे (अन्तमे) भयदं (भयदायक) पुरुषार्थ-हरम् (और पुरुषार्थको हरनेवाला है) 
हरिनाम-सुधारस-मत्तमति (हरिनामरूप- सुधारसमें मत्तमतिवाले होकर) 
भज (भजन करो) गोद्रुम- कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ ३ ॥

O friend, the pleasure to be had in the company of women ultimately leads to dread [in the form of continuous bondage in the cycle of birth and death], and it robs one of human life’s true goal [prema]. With the ambrosial rasa of śrī harināma intoxicating your mind, perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers. 

हे मित्र ! रमणीजनके सङ्गसे उत्पन्न जो सुख है, वह अन्तमें भयदायक है और पुरुषार्थको हरनेवाला है। अतः तुम हरिनामरूप-सुधारसमें मत्तमतिवाले होकर गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥ ३ ॥

———————————-

jaḍa-kāvya-raso na hi kāvya-rasaḥ 
kali-pāvana-gaura-raso hi rasaḥ 
alam anya-kathādy anuśīlanayā 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (4) 

जड़काव्यरसो न हि काव्यरसः 
कलिपावन-गौररसो हि रसः।
अलमन्यकथाद्यनुशीलनया 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ ४ ॥

jada-mundane; kāvya-poetry; rasah-charm; na-not; hi-certainly; kāvya-poetic; rasah– juice;
kali-the age of Kali; pāvana-purifier, savior; gaura-Gaurahari; rasah-nectar; hi– indeed; rasah-nectar;
alam-enough!, no use or purpose; anya-other; kathā-words, talks, topics, narrations, discources; adi-and so on; anuśīlanayā-by study, practise, cultivation; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana -forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

जड़-काव्य-रसः (प्राकृत काव्यरस) (नहीं) हि (निश्चित) काव्यरसः (काव्यरस) 
कलि-पावन (कलिको पावन बनानेवाला) गौररसो (श्रीगौराङ्गदेवके द्वारा प्रचारित रस) हि रसः (वास्तविक रस है) 
अलम् (अतः) अन्य-कथा-आदि (अन्य कथाओं इत्यादिके) अनुशीलनया (अनुशीलनसे) 
भज (भजन करो) गोद्रुम- कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र)

The rasa of worldly poetry is certainly devoid of actual poetic mellow. True rasa is indeed gaura-rasa [that is, vipralambharasa] the purifier of the age of Kali, and is found in the pastimes and narrations of Śrī Gaurahari. There is no purpose in cultivating an understanding of any other subject. Just perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers.

प्राकृत वस्तुओंका वर्णन करनेवाला जड़काव्यरस कोई रस नहीं है, किन्तु कलिको पावन बनानेवाला श्रीगौराङ्गदेवके द्वारा प्रचारित रस ही वास्तविक रस है। काल्पनिक कथाओंके अनुशीलनसे कोई प्रयोजन सिद्ध नहीं होता, अतएव गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥४॥

———————————-

vṛṣabhānu-sutānvita-vāma-tanuṁ 
yamunā-taṭa-nāgara-nanda-sutam 
muralī-kala-gīta-vinoda-paraṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (5) 

वृषभानुसुतान्वितवामतनुं 
यमुनातटनागर नन्दसुतम्। 
मुरलीकलगीत-विनोदपरं 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥५॥

vṛṣabhānu-Vrṣabhānu Mahārāja; sutā– daughter; anvita-accompanied by, together with; vāma-left-side; tanum-form;
yamunā– Yamuna river; tața-bank; nāgara-gallant; nanda -Nanda Mahārāja; sutam-son;
murali-the murali flute which is two hands in length and has four finger-holes; kala-sweet sound; gīta– songs; vinoda-delight; param-absorbed;
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana -forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

वृषभानुसुता (श्रीवृषभानुनन्दिनी) अन्वित (युक्त) वामतनुं (वामाङ्ग) 
यमुनातट (यमुनातटपर) नागर (नागर) नन्दसुतम् (श्रीनन्दनन्दन) 
मुरली (मुरलीके द्वारा) कल (सुमधुर) गीत (गीत) विनोदपरं (विनोदमें तत्पर) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जओंके चन्द्रस्वरूप श्रीगोरचन्द्र) ॥५॥

The gallant son of Nanda, with the daughter of Śrī Vṛṣabhānu to His left, is lost in the delight of playing sweet melodies on His muralī flute on the banks of the Yamunā River. Just perform bhajana of [He who is non-different from that son of Nanda Mahāräja], the moon of Godruma’s forest bowers.

जिन श्रीनन्दनन्दनका वामाङ्ग श्रीवृषभानुनन्दिनीसे युक्त है एवं जो यमुनातटपर भ्रमण करनेवाले नागर हैं तथा जो मुरलीके द्वारा सुमधुर गीतोंके विनोदमें तत्पर हैं, उन नन्दनन्दनके अभिन्न स्वरूप, गोद्रुमद्वीपके काननके निकुओंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥५॥

———————————-

hari-kīrtana-madhya-gataṁ sva-janaiḥ
pariveṣṭita-jāmbunadābha-harim 
nija-gauḍa-janaika-kṛpā-jaladhiṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (6) 

हरिकीर्त्तनमध्यगतं स्वजनैः 
परिवेष्टित-जाम्बुनदाभहरिम् । 
निज-गौडजनैक-कृपाजलधिं 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ ६ ॥

hari-Śrī Hari; kīrtana-chanting; madhya-midst; gatam-within; sva-own; janaih-people, associates;
parivestita-surrounded; jämbu-nada-gold coming from the Jambu river (nadī); ābha-splendor, hue; harim-Śrī Hari; 
nija-own; gaudajana-eka-for the people of Gauda-deśa; kṛpā-jaladhim-ocean of mercy
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

हरिकीर्त्तन (हरिकीर्त्तनके) मध्यगतं (मध्यमें रहते हैं) स्वजनैः (अपने परिकरोंसे) 
परिवेष्टित (परिवेष्टित) जाम्बुनद (स्वर्ण) आभ (कान्ति) हरिम् (गौरहरि) 
निज (अपने) गौड़जनैक (गौड़ीयजनोंके लिये) कृपा (कृपाके) जलधिं (सागर) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज- विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ ६ ॥

In the midst of śrī hari-kīrtana and surrounded by His loving companions is that Śrī Hari who is resplendent with a golden hue. He is an ocean of exclusive mercy for His Gauḍīya bhaktas. Just perform bhajana of that moon of Godruma’s forest bowers.

जो गौरहरि हरिकीर्त्तनके मध्यमें विद्यमान रहते हैं एवं सुवर्ण-कान्तिसे युक्त हैं, अपने परिकरोंसे परिवेष्टित हैं तथा अपने गौड़ीयजनोंके लिये कृपाके सागर हैं, उन गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥६॥

———————————-

girirāja-sutā-parivīta-gṛhaṁ 
nava-khaṇḍa-patiṁ yati-citta-haram 
sura-saṅgha-nutaṁ priyayā sahitaṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (7) 

गिरिराजसुतापरिवीतगृहं 
नवखण्डपतिं यतिचित्तहरम्। 
सुरसङ्गनुतं प्रियया सहितं 
भज गोद्द्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ ७॥

giri-rāja-mountain-king (the Himalayas); sutā -daughter (the Ganga river); parivīta– surrounded, encircled; grham-home; 
nava-khanda-the nine-divisions or islands (dvīpas) namely, antaḥ, sīmanta, godruma, madhya, kola, rtu, jahnu, modruma and rudra; patim-master; yati-renunciants, sannyasīs; citta-minds, hearts; haram-steals; 
sura-demigods; sangha-host; nutam-glorifed, worshiped, offered obeisances; priyayā-with His beloved wife (Vişnupriyā-devī); sahitam-with;
bhaja– worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

गिरिराज-सुता (हिमालय पुत्री श्रीगङ्गाजीके) परिवीत (परिवेष्टित) गृहं (घर) 
नवखण्डपतिं (नवद्वीपपति) यति (संन्यासियोंके) चित्त (चित्तको) हरम् (हरण करनेवाले) 
सुर-सङ्घ (देवगण) नुतं (नमस्कार) प्रियया (विष्णुप्रियाके) सहितं (सहित) 
भज (भजन करो) गोद्रुमः काननकुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जांक चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ ७ ॥

The daughter of the Himalayas (the Ganges River) encircles His home. He is the Lord of the nine islands of Navadvīpa. He steals the heart of the renunciants, and the host of demigods worship Him and His beloved wife, Viṣṇupriyā-devī. Just perform bhajana of that moon of Godruma’s forest bowers.

हे सखे ! तुम तो गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो, जिनका घर हिमालयकी पुत्री श्रीगङ्गाजीके द्वारा परिवेष्टित है एवं जो नवद्वीपपति हैं तथा संन्यासियोंके चित्तको भी हरनेवाले हैं, देवगण भी जिनको नमस्कार करते रहते हैं और जो श्रीविष्णुप्रियाके सहित विराजमान हैं॥ ७॥

———————————

kali-kukkura-mudgara-bhāva-dharaṁ 
harināma-mahauṣadha-dāna-param 
patitārta-dayārdra-su-mūrti-dharaṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (8)

कलिकुक्कुर-मुद्गरभावधरं 
हरिनाममहौषध-दानपरम्। 
पतितार्तदयार्द्र-सुमूर्त्तिधरं 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ ८ ॥

kali-the age of Kali; kukkura-dog; mudgara– club; bhāva-becoming, manner of acting; dharam-assuming, holding; 
hari-nāma– names of Hari; mahā-great; ausadha-medicine; dānaparam-distributes; 
patita-the fallen; arta-the suffering, afflicted, dayā-mercy, compassion; ardra-melting; su-mūrti-beautiful form; dharam-assuming; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja– bowers; vidhum-moon.

कलि-कुक्कुर (कलिरूप-कुक्कुरको) मुद्गर-भाव (मुद्गरका भाव) धरं (धारण करनेवाले) 
हरिनाम-महौषध (हरिनामरूप महौषधि) दानपरम् (दान करते हैं) 
पतित-आर्त (पतित एवं आर्त) दया-आर्द्र (दयासे द्रवित चित्त) सुमूर्त्तिधरं (सुन्दर श्रीविग्रह धारण करनेवाले) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जओंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥८॥

हे सखे! तुम तो गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो, जो कलिरूप-कुक्कुरको भयभीत करनेके लिये, मुद्गरका भाव धारण करनेवाले हैं, जो हरिनामरूप महौषधिको प्रदान करते हैं, पतित एवं आर्तजनोंके प्रति दयासे द्रवित चित्तवाले हैं तथा सुन्दर श्रीविग्रह धारण करनेवाले हैं ॥८॥

To chastise the dog-like age of Kali, He has adopted the nature of a club. He is engaged in distributing the great medicine of śrī harināma. He has assumed a form that becomes exceedingly beautiful as it melts with compassion for the fallen and suffering souls. Just perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers.

———————————

ripu-bāndhava-bheda-vihīna-dayā 
yad-abhīkṣnam udeti mukhābja-tatau 
tam akṛṣṇam iha vraja-rāja-sutaṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (9) 

रिपुबान्धवभेदविहीनदया 
यदभीक्ष्णमुदेति मुखाब्जततौ। 
तमकृष्णमिह व्रजराजसुतं 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ ९ ॥

ripu-enemy; bāndhava-friend; bheda– difference; vihīna-free from, without; dayā– compassion;
yat-whose; abhīkşnam– constantly; udeti-arises; mukha-face; abja– born in water (lotus); tatau-therefore; 
tam-He; akrsnam-not black (gold); iha-in this place, at this time, now; vraja-rāja-the King of Vraja; sutam-son;
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

रिपु-बान्धव (शत्रु-मित्र) भेद-विहीन (भेद रहित) दया (दया) 
यत् (जिनकी) अभीक्ष्णम् (निरन्तर) उदेति (प्रकट) मुख-अब्ज (मुखकमल) ततौ (अतः) 
तम् (उन) अकृष्णम् (गौरवर्णके) इह (यहाँ) व्रजराजसुतं (व्रजराजनन्दन) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज- विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ ९ ॥

His words of compassion for all constantly issue forth from [what seems to be] hundreds of lotus mouths, since He distinguishes not between friend or foe. He is the son of the king of Vraja who, in this age of Kali, has appeared in a golden form. Just perform bhajana of that moon of the forest of Godruma.

हे सखे ! जिनके मुखारविन्दपर शत्रु-मित्रके भेदभावसे रहित दया निरन्तर प्रकट होती रहती है एवं नवद्वीपमें जो व्रजराजनन्दन गौरवर्णके हैं, उन गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥ ९ ॥

———————————

iha copaniṣat-parigīta-vibhur 
dvija-rāja-sutaḥ puraṭābha-hariḥ 
nija-dhāmani khelati bandhu-yuto 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (10)  

इह चोपनिषत्-परिगीतविभु- 
द्विजराजसुतः पुरटाभहरिः । 
निजधामनि खेलति बन्धुयुतो 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १०॥

iha-here; ca-and; upanişat-the Upaniṣads; parigīta-sung, celebrated, proclaimed; vibhuḥ– glories;
dvija-raja-the best of brahmaņas; sutah-son; purața-gold; abha-hue; harih-Śrī Hari;
nija-own; dhāmani-abode; khelati– sports, enjoys pastimes; bandhu-friends, associates; yutah-with; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja– bowers; vidhum-moon.

इह (यहाँ) (एवं) उपनिषत् (उपनिषद्) परिगीत (गान करते हैं) विभुः (विभु) 
द्विजराजसुतः (द्विजराज श्रीजगन्नाथ मिश्रके पुत्र) पुरट (स्वर्ण) आभ (कान्ति) हरिः (श्रीहरि) 
निज (अपने) धामनि (धाममें) खेलति (लीला करते हैं) बन्धु (बन्धुओंके) युतो (सहित) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज- विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १० ॥

The Upaniṣads extol the glories of that almighty Lord, who is the son of Jagannātha Miśra, best of the brahmaṇas. That Śrī Hari of golden hue perpetually sports with His dear companions within His own abode – Śrī Navadvīpa-dhāma. Just perform bhajana of that moon of Godruma’s forest bowers. 

वह विभु, उपनिषद् जिनका गान करते हैं, जो द्विजराज श्रीजगन्नाथ मिश्रके पुत्र हैं, जो सुवर्ण- कान्तिवाले हैं तथा जो अपने धाममें बन्धुओंके सहित लीला करते हैं, हे सखे ! तुम गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप उन श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥ १० ॥

———————————-

avatāra-varaṁ paripūrṇa-kalaṁ 
para-tattvam ihātma-vilāsa-mayam 
vraja-dhāma-rasāmbudhi-gupta-rasaṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (11)

अवतारवरं परिपूर्णकलं 
परतत्त्वमिहात्मविलासमयम् । 
व्रजधामरसाम्बुधि-गुप्तरसं 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ ११ ॥

avatara-incarnation; varam-most excellent; paripūrṇa-complete; kalam-manifestations; 
para-tattvam-Supreme Absolute Truth; iha-here in; atma-own; vilāsa-pastimes; mayam– absorbed, fully engaged in; 
vraja-dhāma-the holy abode of Vraja; rasa-nectar, mellows; ambudhi-ocean; gupta-rasam-hidden rasa;
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja– bowers; vidhum-moon. 

अवतार (अवतारोंमें) वरं (श्रेष्ठ) परिपूर्ण- कलं (परिपूर्ण कलाओंसे युक्त) 
परत्तत्त्वम् (परत्तत्त्वस्वरूप) इस (यहाँ) आत्मविलासमयम् (आत्मविलासमय) 
व्रजधाम (ब्रजधामरूप) रसाम्बुधि (रससमुद्र) गुप्तरसं (गुप्तरसस्वरूप) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ ११ ॥ 

He is the source of all avatāras, and the complete resting place of all other expansions [replete with all of His sixteen kalās, or portions]. He is the Supreme Absolute Truth, who is fully absorbed in His delightful pastimes in Navadvīpa. He embodies the hidden rasa of the nectarean ocean of Vraja-dhāma. Just perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers

हे सखे ! तुम तो गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो, जो स्वयं अवतारी हैं, षोडश कलाओंसे युक्त हैं अथवा जो अंशावतारोंको क्रोड़ीभूत करके अवतरित परत्तत्त्व, आत्माराम तथा व्रजधामरूप-रससमुद्रके गुप्त रसस्वरूप हैं ॥ ११॥

———————————-

śruti-varṇa-dhanādi na yasya kṛpā
Janane balavad-bhajanena vinā 
tam ahaituka-bhāva-pathā he sakhe 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (12) 

श्रुतिवर्णधनादि न यस्य कृपा 
जनने बलवद्भजनेन विना। 
तमहैतुकभावपथा हे सखे ! 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १२॥

śruti-learning; varņa-high birth; dhana– wealth; adi-and so on; na-not; yasya-whose; kṛpā-mercy;
janane-by generating; balavat– strength; bhajanena-by devotional service; vinā -without;
tam-that; ahaituka-unmotivated, selfless, spontaneous; bhāvapathā-on the path of transcendental emotion; he sakhe-O friend;
bhaja
-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

श्रुति (वेद-विद्या) वर्ण (जाति) धनादि (धन आदि) (नहीं) यस्य (जिनकी) कृपा (कृपा) 
जनने (प्राप्त करनेमें) बलवत् (प्रबल) भजनेन (भजनके) विना (बिना) 
तं (उनको) अहेतुक (अहैतुकी) भावपथेन (भाव-मार्ग द्वारा) सखे। (हे सखे!) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुओंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥१२॥

Without performing bhajana, Vedic knowledge, an elevated birth, wealth and so forth, are unable to invoke His mercy. O friend, with selflessness on the path of transcendental emotion, perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers. 

हे सखे ! तुम गोद्रुमद्वीपर्क काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो, जिनकी कृपा-प्राप्तिके लिए, प्रबल भजन ही एकमात्र उपाय है, वेद-विद्या जाति, धनादि नहीं। अतः तुम अर्हतुकी भावमार्गके द्वारा उनका भजन करो ॥१२॥

———————————-

api nakra-gatau hrada-madhya-gataṁ 
kam amocayad-ārta-janaṁ tam ajam 
avicintya-balaṁ śiva-kalpa-taruṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (13) 

अपि नक्रगतौ हृदमध्यगतं 
कममोचयदार्तजनं तमजम् । 
अविचिन्त्यबलं शिवकल्पतरुं 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १३॥

api-also; nakra-crocodile; gatau-having come; hrada-lake; madhya-midst; gatam– situated in; 
kam-whom; amocayad-He had released; arta-agonized; janam-person; tam– Him; ajam-unborn; 
avicintya-unimaginable, inconceivable; balam-power; śiva-auspicious; kalpatarum-desire tree; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja– bowers; vidhum-moon.

अपि (भी) नक्र (ग्राह) गतौ (गया हुआ) हृद (सरोवर) मध्यगतं (मध्यमें स्थित) 
कं (जिसको) अमोचयद् (छुड़ाया) आर्तजनं (आर्त जनोंको) तं (उनको) अजम् (अजन्मा) 
अविचिन्त्य-बलं (जिनका बल अचिन्त्य है) शिव (कल्याण) कल्पतरुं (कल्पतरु स्वरूप हैं) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १३ ॥

He had effortlessly delivered an agonized elephant, Gajendra, who was attacked by a crocodile situated in the midst of a lake. He is unborn, inconceivably powerful and a desire tree of auspiciousness [prema]. Perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers. 

हे सखे ! तुम गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो, जिन्होंने पूर्वमें श्रीहरि अवतारमें सरोवरके मध्यमें स्थित ग्राहके द्वारा आर्त, गजराजको छुड़ाया था, जो अजन्मा हैं, जिनका बल अचिन्त्य है तथा जो स्वयं कल्याण- कल्पतरुस्वरूप हैं॥ १३॥

———————————-

surabhīndra-tapaḥ-parituṣṭa-manā 
vara-varṇa-dharo harir āvirabhūt 
tam ajasra-sukhaṁ muni-dhairya-haraṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (14)

सुरभीन्द्रतपः परितुष्टमना 
वरवर्णधरो हरिराविरभूत्।
तमजस्त्रसुखं मुनिधैर्यहरं 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १४॥

surabhi-the Surabhi cow; indra-Indra, king of the demigods; tapah-austerities; paritusța– satisfied; manā-heart; 
vara-the most sublime; varņa-complexion; dharah-having; harih-Śrī Hari; āvirabhūt-advented 
tam-Не; ajasra-perpetural; sukham-happiness; muni– sages; dhairya-composure, indifference; haram -stealing; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

सुरभि (सुरभि) इन्द्र (इन्द्रके) तपः (तप) परितुष्टमना (सन्तुष्ट मनवाले होकर) 
वर (श्रेष्ठ) वर्णधरो (वर्णको धारणकर) हरिः (हरि) आविरभूत् (आविर्भूत हुए थे) 
तं (जिनको) अजस्त्र (निरन्तर) सुखं (सुख) मुनि (मुनियोंके) धैर्य (धैर्यको) हरं (हरनेवाले) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १४॥ 

Satisfied by the austerities of Surabhi and Indra, Śrī Hari advented with a most beautiful golden lustre. He embodies incessant joy and He steals the composure of the sages. Perform bhajana of that moon of Godruma’s forest bowers.

हे सखे ! तुम गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जओंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो, जो श्रीहरि स्वरूपमें सुरभि एवं इन्द्रके तपसे सन्तुष्ट मनवाले होकर श्रेष्ठ ब्राह्मण-वर्णको धारणकर आविर्भूत हुए थे, जिनका सुख निरन्तर है, जो मुनियोंके धैर्यको भी हरनेवाले हैं॥ १४॥

———————————

abhilāṣa-cayaṁ tad-abheda-dhiyam 
aśubhaṁ ca śubhaṁ tyaja sarvam idam 
anukūlatayā priya-sevanayā 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (15)

अभिलाषचयं तदभेदधियं 
अशुभं च शुभं त्यज सर्वमिदम् । 
अनुकूलतया प्रियसेवनया 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १५ ॥ 

abhilāşa-desires; cayam-accumulation; tat– His; abheda-non-differentiated; dhiyam– thinking; (kevalādvaitavāda) 
aśubham– inauspicious; ca-and; śubham-auspicious; tyaja-give up (imperative); sarvam-all; idam– this; 
anukūlatayā-with a favorable mood; priya-pleasing; sevanayā-by service; 
bhaja– worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon;

अभिलाषचयं (अभिलाषा-समुदाय) तत् (उनसे) अभेद (अभेद) धियं (बुद्धि), 
अशुभं (अशुभ) (और) शुभं (शुभ) त्यज (त्याग दो) सर्वम (सभी) इदम् (यह) 
अनुकूलतया (अनुकूलतापूर्वक) प्रियसेवनया (प्रियसेवाके द्वारा) 
भज (भजन करो) गोद्रुर कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जि चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १५ ॥

The multitude of separate desires [anyabhilāṣa], the conception of non-differentiated oneness [the feeling, “I am brahma (supreme spirit)”] and worldly activities, both auspicious and inauspicious – give them all up. With an attitude that is favourable for loving service to Him, perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers.

हे सखे ! श्रीहरिकी सेवासे भिन्न अन्य अभिलाषा समुदायको छोड़ दो, जीव-ईश्वरमें अभेद बुद्धिको त्याग दो, शुभ और अशुभ इन सभी कर्मोंको त्याग दो और अनुकूलतापूर्वक अपनी प्रिय सेवाके द्वारा तुम गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जओंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥ १५॥

———————————-

hari-sevaka-sevana-dharma-paro 
harināma-rasāmṛta-pāna-rataḥ 
nati-dainya-dayā-para-māna-yuto 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (16) 

हरिसेवक-सेवनधर्मपरो 
हरिनामरसामृतपानरतः । 
नति-दैन्य-दया-परमानयुतो 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १६॥

hari-Śrī Hari; sevaka-servants; sevana– service; dharma-virtuous/righteous; parah– devoted, dedicated; 
hari-nāma-the names of Hari; rasa-nectar; amrta-ambrosia; pāna– drinking; ratah-absorbed; 
nati-obeisances; dainya-humility; dayā-compassion; para– others; māna-giving of honor, yutah-engaged; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

हरिसेवक (श्रीहरिके सेवकोंके) सेवन-धर्म (सेवारूप धर्म) परो (परायण होकर) 
हरिनाम-रसामृत-पानरतः (श्रीहरिनामरसामृतके पानमें संलग्न होकर ) 
नति- दैन्य-दया (नम्रता-दीनता-दया) पर (दूसरोंको) मान (सम्मान) युतो (देकर) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १६ ॥

Being devoted to the service of Śrī Hari’s servants, addicted to drinking the ambrosial nectar of śrī harināma, and endowed with the moods of submission, humility, compassion and respect for others, perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers. 

हे सखे ! श्रीहरिसेवकोंके सेवारूप-धर्ममें परायण होकर श्रीहरिनामरसामृतके पानमें संलग्न होकर एवं नम्रता, दीनता, दया तथा दूसरोंको सम्मान देकर तुम गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥ १६ ॥

———————————

vada yādava mādhava kṛṣṇa hare 
vada rāma janārdana keśava he 
vṛṣabhānu-sutā-priya-nātha sadā 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (17)

वद यादव ! माधव ! कृष्ण ! हरे ! 
वद राम ! जनार्दन ! केशव हे!। 
वृषभानुसुता-प्रियनाथ ! सदा 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १७॥

vada-chant!; yādava-O Yādava; mādhava-O Mādhava; krsna-0 Krsna; hare-0 Hari;
vada -chant!; rāma-O Rāma; janārdana-O Janārdana; keśava he-O Keśava;
vrṣabhānu– Vṛṣabhānu; sutā-daughter; priya-dear; nātha– lord; sadā-continuously; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja– bowers; vidhum-moon.

वद (जपते रहो ) यादव ! (हे यादव !) माधव ! (हे माधव!) कृष्ण ! (हे कृष्ण!) हरे ! (हे हरे!) 
वद (बोलो) राम ! (हे राम !) जनार्दन ! (हे जनार्दन !) केशव हे! (हे केशव !) 
वृषभानुसुता-प्रियनाथ ! (हे वृषभानुनन्दिनीके प्रियतम नाथ) सदा (सदैव) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १७॥ 

Always call out, “O Yādava, O Mādhava, O Kṛṣṇa, O Hari! O Rāma, O Janārdana, O Keśava, O beloved Lord of Vṛṣabhānu-nandinī, Śrīmatī Rādhikā!” In this way perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers.

हे सखे ! तुम अपनी जिह्वासे हे यादव ! हे माधव ! हे कृष्ण! हे हरे! हे राम ! हे जनार्दन ! हे केशव ! हे वृषभानुनन्दिनीके प्रियतम नाथ! – इस प्रकार सदैव जपते हुए गोद्रुमद्वीपके काननके निकुब्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥ १७॥

———————————

vada yāmuna-tīra-vanādri-pate 
vada gokula-kānana-puñja-rave 
vada rāsa-rasāyana gaurahare 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (18)

वद यामुनतीरवनाद्रिपते !
वद गोकुलकाननपुञ्जरवे ! ।
वद रासरसायन ! गौरहरे ! !
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १८ ॥

vada-chant; yāmuna-Yamunā; tīra-banks; vana-forest; adri-mountain; pate-0 lord; 
vada-chant; gokula-Gokula Mahāvāna; kānana -groves; puñja-multitudes; rave-0 sun; 
vada -chant; rāsa-the rasa dance; rasāyana-nectar- tonic; gaurahare-0 Gaurahari; 
bhaja– worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

वद (पुकारते रहो) यामुन (यमुनाजी) तीर (तटपर) वन (वृन्दावन) अद्रिपते (गोवर्धनाधिपते) 
वद (जपते रहो) गोकुल (गोकुल महावन) काननपुञ्ज (कुञ्ज समूह) रवे ! (सूर्य) 
वद (पुकारो) राम (रासनृत्य) रसायन ! (अमृत) गौरहरे ! (हे गौरहरि!) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १८ ॥

Call out, “O Lord of the banks of Yamunā, the forests of Vraja and Govardhana Hill!” Call out, “O You who are the sun of the forest groves of Gokula!” Call out, “O Gaurahari, the elixir of life in the rāsa-pastimes [saṅkīrtana-rasa]! Call out these names and thus perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers.

हे सखे ! तुम, हे यमुनातीरस्थ-वृन्दावनाधिपते ! हे गोवर्धनाधिपते ! हे गोकुल एवं वृन्दावनादिके कुञ्ज- समूहको प्रकाशित करनेवाले सूर्य ! हे रासरसके मार्गस्वरूप श्रीगौरहरि !- ऐसा बारम्बार पुकारते रहो। इस प्रकार तुम गोड्नुमद्वीपके काननके निकुञ्जओंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥ १८ ॥

———————————-

cala gaura-vanaṁ nava-khaṇḍa-mayaṁ 
paṭha gaura-hareś caritāni mudā 
luṭha gaura-padāṅkita-gāṅga-taṭaṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (19) 

चल गौरवनं नवखण्डमयं 
पठ गौरहरेश्चरितानि मुदा ।
लुठ गौरपदाङ्गित-गाङ्गतटं
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ १९ ॥

cala-go; gaura-vanam-the forest of Gaurahari (Navadvīpa); nava-nine; khanda– divisions; mayam-consisting of; 
patha– recite, read; gaurahareh-about Gaurahari; caritāni-activities, pastimes; mudā-joyfully; 
lutha-roll; gaura-Gaura; pada-foot; ankita– marked; ganga-Ganga river; tatam-banks; 
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana -forest; kuñja-bowers; vidhum-moon.

चल (चलो) गौरवनं (गौरवन) नवखण्डमयं (नवद्वीपोंसे युक्त) 
पठ (पढ़ते रहो) गौरहरेः (श्रीगौरहरिके) चरितानि (चरित्रोंको) मुदा (हर्षपूर्वक) 
लुठ (लोट- पोट होते रहो) गौरपदाङ्कित (श्रीगौराङ्गदेवके चरणचिह्नोंसे अङ्कित) गाङ्गतटं (श्रीगङ्गाजीके तटपर) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ १९ ॥

Go to the nine islands of Gaurahari’s forest [Navadvīpa-dhāma]. With delight, read about and recite the wonderful activities of Gaurahari. Roll on the banks of the River Ganges, which is marked with Gaurahari’s footprints, and in this way perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers. 

हे सखे ! तुम नवखण्डमय अर्थात् नवद्वीपोंसे युक्त गौरवनमें चलो, श्रीगौरहरिके चरित्रोंको हर्षपूर्वक पाठ करते रहो, श्रीगौराङ्गदेवके चरणचिह्नोंसे युक्त गङ्गातटपर लोट-पोट होते रहो। इस प्रकार गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो ॥ १९ ॥

———————————

smara gaura-gadādhara-keli-kalāṁ 
bhava gaura-gadādhara-pakṣa-caraḥ 
śṛṇu gaura-gadādhara-cāru-kathāṁ 
bhaja godruma-kānana-kuñja-vidhum (20) 

स्मर गौरगदाधरकेलिकलां 
भव गौरगदाधरपक्षचरः । 
शृणु गौरगदाधरचारुकथां 
भज गोद्रुमकाननकुञ्जविधुम् ॥ २० ॥

smara-remember; gaura-gadādhara-keli-kalām-playful pastimes of Gaura Gadadhar
bhava-become; gaura-gadādhara-pakşa-caraḥ- who resides near Gaura Gadadhara;
śrņu-hear; gaura-gadādhara-cāru-kathām-Gaura Gadadhara’s charming pastimes;
bhaja-worship; godruma-Śrī Godruma; kānana-forest; kuñja– bowers; vidhum-moon

स्मर (स्मरण करो) गौर-गदाधर (श्री गौरगदाधरकी) केलिकलां (केलिकलाओंको)
भव (बन जाओ) गौरगदाधर (श्रीगौरगदाधरके) पक्षचरः (पक्षमें ही विचरण करनेवाले) 
शृणु (सुनते रहो) गौरगदाधर (श्रीगौरगदाधरकी) चारुकथां (मनोहर कथाओंको) 
भज (भजन करो) गोद्रुम-कानन-कुञ्ज-विधुम् (गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्र) ॥ २०॥

Remember Gaura-Gadādhara’s charming, playful pastimes, remain ever partial to Gaura-Gadādhara, listen to the fascinating narrations of Gaura-Gadādhara, and in this way perform bhajana of the moon of Godruma’s forest bowers.

हे सखे ! तुम श्रीगौरगदाधरकी केलि- कलाओंका स्मरण करो, श्रीगौरगदाधरके पक्षमें ही विचरण करनेवाले बन जाओ, श्रीगौरगदाधरकी मनोहर कथाओंको सुनते रहो तथा गोद्रुमद्वीपके काननके निकुञ्जोंके चन्द्रस्वरूप श्रीगौरचन्द्रका भजन करो। इस स्तोत्रमें “तोटक” नामक छन्द है॥ २०॥

———————————